ꞌIiⁿꞌyāⁿ sꞌeeⁿ ngiica yā vaadī nꞌgiinu
16
ꞌIiⁿꞌyāⁿ fariseos ndúúcū ꞌiiⁿꞌyāⁿ saduceos ndaá yā nanááⁿ Jesús chí neⁿꞌe nꞌdiichíneeⁿ yā Jesús. Ní chiica yā Jesús ꞌáámá vaadī nꞌgiinu yeⁿꞌē vaꞌai chɛɛti nguuvi.2 Naati Jesús nanꞌguɛɛcútaⁿꞌa yā yeⁿꞌé ꞌiiⁿꞌyāⁿ sꞌeeⁿ ní caⁿꞌa yā: Taachí ngii chíinū ní nanguuvi ní ndíí cuáꞌāa, ndísꞌtiī ní ngaⁿꞌá nī chi nꞌdáacā diīiⁿ tiempo. 3 Ní cuááⁿ ná nguɛɛtyaaⁿ taachí meēeⁿ ngíí cuáꞌaá, ndísꞌtiī ngaⁿꞌa nī chi nguɛ́ɛ́ nꞌdáacā diīiⁿ tiempo maaⁿ. Ndísꞌtiī ꞌuūvī naaⁿ ꞌuūvī cheendí nī chi déénu nī dɛꞌɛ̄ chi cúúví yeⁿꞌē nanguuvi naati nguɛ́ɛ́ tuumicadíínuuⁿ nī dɛꞌɛ̄ chi cuuvi tiempo ꞌcūū ndúúcū señales chí inaaⁿ nī. 4 ꞌIiⁿꞌyāⁿ chi cunncáā idiíⁿ yā ndúúcū ꞌiiⁿꞌyāⁿ chí nguɛ́ɛ́ iꞌtéénu yā Ndyuūs ꞌiiⁿꞌyāⁿ miiⁿ néⁿꞌe yā snaaⁿ yā ꞌáámá vaadī nꞌgiinu naati señal miiⁿ nguɛ́ɛ́ ndaāca yā. Dámaāaⁿ cánéé señal yeⁿꞌe profeta Jonás chi ndíí cuaaⁿ vmnaaⁿ chi canéé nguuⁿ na libro yeⁿꞌe Ndyuūs. Jesús sꞌnéeⁿ yā ꞌiiⁿꞌyāⁿ sꞌeeⁿ ní cueⁿꞌe yā.
Levadura yeⁿꞌe ꞌiiⁿꞌyāⁿ fariseos
5 Discípulos yeⁿꞌe Jesús ndaá yā táámá lado yeⁿꞌe nuūⁿnīⁿꞌyáⁿꞌā ní chinaáⁿ yā chi cāndɛɛ yā pan. 6 Jesús caꞌa yā chii yā ꞌiiⁿꞌyāⁿ sꞌeeⁿ: Cundɛ́ɛ̄ ndísꞌtiī cuidado yeⁿꞌe levadura yeⁿꞌe ꞌiiⁿꞌyāⁿ fariseos ndúúcū ꞌiiⁿꞌyāⁿ saduceos ti levadura miiⁿ ní chiiⁿ chí chiꞌcueeⁿ yā.
7 Discípulos ní tucaꞌá yā caⁿꞌa yā nguaaⁿ maaⁿ yā. ¿ꞌÁá chi nguɛ́ɛ́ ndɛɛ yú pan chiiⁿ chi ꞌtíícā ngaⁿꞌa yā?
8 Jesús miiⁿ tuumicadíínuuⁿ yā yeⁿꞌē chí inadicádiinūuⁿ discípulos ní caⁿꞌa yā chii yā discípulos: ¿Dɛꞌɛ̄ cúúví chí inadacádíínuuⁿ nī ꞌtúúcā na staava yeⁿꞌé nī chi cáávā chi nguɛ́ɛ́ ndɛɛ nī pan? Ndísꞌtiī ní dúúꞌvīi iꞌtéénu nī. 9 ¿ꞌÁá nguɛ́ɛ́ ituumicádíínuuⁿ nī, ndii nguɛɛ ndúú inanꞌgaacú nī yeⁿꞌē nyuⁿꞌu panes chí cheꞌe nyuⁿꞌu mil saⁿꞌā? ni ¿ꞌáá nꞌdeēe ꞌcuɛ́ɛ́tɛ̄ɛ ca panes nángaāva? 10 ¿ꞌÁá ndíí nguɛ́ɛ́ nduu inanꞌgaacú nī yeⁿꞌē ndɛɛ̄chɛ̄ panes chí cheꞌē cuūuⁿ mil saⁿꞌā? ni ¿ꞌáá nꞌdeēe ꞌcuɛ́ɛ́tɛ̄ɛ ca panes nángaāva? 11 ¿Dɛꞌɛ cuuvi chi nguɛɛ ituumicádiinuuⁿ nī chi nguɛ́ɛ́ cáávā pan miiⁿ chi caⁿꞌá chí cundɛɛ nī cuidado yeⁿꞌe levadura yeⁿꞌe ꞌiiⁿꞌyāⁿ fariseos ndúúcū ꞌiiⁿꞌyāⁿ saduceos?
12 Tuuꞌmi ní discípulos tuumicadíínuuⁿ yā chi Jesús miiⁿ nguɛ́ɛ́ caⁿꞌa yā chii yā chi discípulos nguɛ́ɛ́ cundɛɛ yā cuidado yeⁿꞌe levadura yeⁿꞌe pan ti yeⁿꞌe chí chiꞌcueeⁿ ꞌiiⁿꞌyāⁿ fariseos ndúúcū ꞌiiⁿꞌyāⁿ saduceos.
Pedro miiⁿ caⁿꞌa sa nduudu cuaacu chi Jesús chi Cristo yā
13 Jesús ndaá yā yeⁿꞌe yáⁿꞌāa yeⁿꞌe Cesarea yeⁿꞌe yáⁿꞌāa yeⁿꞌe Filipo ní itiinguuneéⁿ yā discípulos yeⁿꞌe yā ní caⁿꞌa yā: ¿Duꞌú ꞌúú ngaⁿꞌa ꞌiiⁿꞌyāⁿ yeⁿꞌē ꞌúú chi Saⁿꞌā chi Daiya Dendyuūs ꞌúú?
14 Discípulos ní caⁿꞌa yā: Náⁿꞌa yā ní ngaⁿꞌa yā chí díí chí Juan chí chɛɛdinuūⁿnīⁿ díí. Náⁿꞌa yā ní ngaⁿꞌa yā chí díí chí profeta Elías miiⁿ díí. Níícú náⁿꞌa yā ní ngaⁿꞌa yā chi díí profeta Jeremías o ꞌāā duꞌú nūuⁿ profeta.
15 Jesús caⁿꞌa yā chii yā discípulos: ¿Duꞌū ꞌúú ngaⁿꞌa ndísꞌtiī?
16 Simón Pedro miiⁿ nanꞌguɛɛcútaⁿꞌa sa ní caⁿꞌa sa: Nꞌdiī ní Cristo chi Daiya Dendyuūs chi cánduuchī cueⁿꞌe daāⁿmaⁿ.
17 Tuuꞌmi ní Jesús miiⁿ nanꞌguɛɛcútaⁿꞌa yā yeⁿꞌē sa ní caⁿꞌa yā: Dɛꞌɛ̄ chúúcā nꞌdai dii Simón, daiya Jonás, ti ꞌúú nguɛ́ɛ́ chꞌiⁿꞌí dii ndii nguɛɛ nduu táámá ꞌiiⁿꞌyāⁿ, naati Chiidá chi canée yā ná vaꞌai chɛɛti nguuvi chꞌiⁿꞌí yā dii. 18 ꞌÚú ntúūⁿ ngaⁿꞌá ngií dii chi dii ní nguuvi Pedro dii ní nguuvi di neⁿꞌe caaⁿꞌmaⁿ tuūu. Ní vmnaaⁿ ꞌáámá tuūu chꞌɛɛtɛ́ ꞌcūū chí neⁿꞌe caaⁿꞌmaⁿ Cristo, ní ꞌúú dinꞌdaí yaācū yeⁿꞌé. Ní ndíí mar ꞌáámá poder yeⁿꞌe yááⁿnꞌguiinūuⁿ nguɛ́ɛ́ cuuvi dinꞌnúꞌu tuūu miiⁿ. 19 ꞌÚú teé dii, Pedro, poder tanꞌdúúcā chi teé dii llaves yeⁿꞌe vaꞌai chɛɛti nguuvi yeⁿꞌe naachí Ndyuūs ngaⁿꞌa ntiiⁿnyúⁿ yā ꞌtíícā diíⁿ. Ní tanducuéⁿꞌē chi cachiichí di na iⁿꞌyeeⁿdi ꞌcūū cuchiichi ntúūⁿ ná vaꞌai chɛɛti nguuvi. Ní tanducuéⁿꞌē chi nꞌgúuⁿ di na iⁿꞌyeeⁿdí ꞌcūū ꞌcuaāⁿ ntúūⁿ ná vaꞌai chɛɛti nguuvi.
20 Tuuꞌmi ní Jesús caꞌá yā chii yā discípulos yeⁿꞌe yā chi nguɛ́ɛ́ caaⁿꞌmaⁿ yā cuuvi yā mar ꞌáámá ꞌiiⁿꞌyāⁿ chi Jesús miiⁿ chi Cristo yā.
Jesús caⁿꞌa yā chí canee chi ꞌcuūvi yā
21 Tuuꞌmi ní Jesús miiⁿ tucáꞌa yā chiꞌcueeⁿ yā discípulos yeⁿꞌe yā. ꞌÚú cánéé chi caⁿꞌá na yáāⁿ Jerusalén ní cánéé chí ꞌcueenu taaví cuuvi nééné nꞌdeēe denduꞌū yeⁿꞌé ꞌiiⁿꞌyāⁿ ndiicúū chi ngaⁿꞌā ntiiⁿnyuⁿ yeⁿꞌe yaācū miiⁿ, ndúúcū chiiduú nꞌgɛɛtɛ́, ndúúcū yeⁿꞌe maestros yeⁿꞌe ley. Cuayiivi ní ꞌiiⁿꞌyāⁿ sꞌeeⁿ ꞌcaaⁿꞌnúⁿ yā ꞌúú. Ní ꞌcuūví. Ndiichi ndii ꞌíínú nguuvi ní ꞌúú nduūchí yeⁿꞌe nguaaⁿ tináⁿꞌā. 22 Tuuꞌmi ní Pedro miiⁿ ní cueⁿꞌe sa ndúúcū Jesús ꞌáámá lado ní caⁿꞌa sa chii sa Jesús: Nꞌdiī Señor, nguɛ́ɛ́ ꞌcuáaⁿ nī Ndyuūs ꞌiivi yú ndii mar ꞌáámá naaⁿ chi cuuvi chuū ndúúcu nī.
23 Jesús nanꞌguɛɛcútaⁿꞌa yā yeⁿꞌe Pedro miiⁿ ní caⁿꞌa yā chii yā saⁿꞌā: Divíi di nanaáⁿ, dii chi tanꞌdúúcā yááⁿnꞌguiinūuⁿ. Dii ní nguɛ́ɛ́ nadicádíínuuⁿ di tanꞌdúúcā Ndyuūs nadicadíínuuⁿ yā ti nadicádíínuuⁿ di yeⁿꞌe dendúꞌū yeⁿꞌe iⁿꞌyeeⁿdí ꞌcūū.
24 Tuuꞌmi ní Jesús caⁿꞌa yā chii yā discípulos yeⁿꞌe yā: Nduuti chi ꞌáámá ꞌiiⁿꞌyāⁿ néⁿꞌe yā caⁿꞌá yā nduucú, canéé chi cuꞌneeⁿ maáⁿ yā tanducuéⁿꞌē denduꞌū chi vɛ́ɛ́ yeⁿꞌe yā ní cutaꞌá yā cruz yeⁿꞌe yā chi tanꞌdúúcā chi ꞌcueenu taaví yā cuuvi cucáávā ꞌúú. Ní ꞌíícú caⁿꞌa yā nduucú. 25 Tí nducyáácá ꞌiiⁿꞌyāⁿ chi neⁿꞌe yā nadanguáⁿꞌai maáⁿ yā vida yeⁿꞌe yā na iⁿꞌyeeⁿdí ꞌcūū ní dindaí yā táámá vida yeⁿꞌe yā nanááⁿ Ndyuūs. Ní nducyáácá ꞌiiⁿꞌyāⁿ chi dindaí yā vida yeⁿꞌe yā cucáávā ꞌúú ní nandaācá yā táámá vida yeⁿꞌe yā nanááⁿ Ndyuūs. 26 ¿Dɛꞌɛ dichííꞌvɛ̄ yeⁿꞌe saⁿꞌā ndúúti chi diiⁿ sa ganar nducuéⁿꞌē chi vɛ́ɛ́ núúⁿmáⁿ iⁿꞌyeeⁿdí ꞌcūū ní dindaí sa alma yeⁿꞌe sa? ¿ꞌÁá nꞌdeēe cuuvi nadííꞌvɛ sa ꞌáámá ꞌiiⁿꞌyāⁿ cucáávā alma yeⁿꞌe sa? 27 Naati ꞌúú chí Saⁿꞌá chi Daiya Dendyuūs ꞌúú ní ndaá ndúúcū dɛɛvɛ chꞌɛɛtɛ nꞌdai yeⁿꞌe Chiidá chi canée yā na vaꞌai chɛɛti nguuvi. Ní ndaá ndúúcū ángeles yeⁿꞌé. Tuuꞌmi ní ꞌúú diíⁿ chi nadííꞌvɛ caꞌáámá caꞌáámá yā tuunu tuunu ca chi n̄diíⁿ yā. 28 Cuaacu nííⁿnyúⁿ ngaⁿꞌá ngií ndísꞌtiī chi vɛ́ɛ́ náⁿꞌa nī chi snée nī ꞌmuuⁿ chi nguɛ́ɛ́ ꞌcuūvi nī taanduvɛ́ɛ́ ndíí snaaⁿ nī Saⁿꞌa chi Daiya Dendyuūs ndaa sá chi caaⁿꞌmaⁿ ntiiⁿnyuⁿ sa yeⁿꞌe tanducuéⁿꞌē.