Hʌʌirau jʌ̃gdeeu Jesús bʌ̈ sũgtarr
12
Maimua mag pꞌiesta Pascua burraag seis diaspai waaur nʌm heeta,
hich Jesús Betania hanʌmʌg mam dʌ̈i maarjã wëtjim.
Mag Betania pꞌöbör heeta mag woundam Lázaro hanʌm hichdëu pꞌiriu hautarrjã sĩejeejim.
2 Mag hi barbaimaawai maiguim kꞌʌʌnau wajap pꞌiejãb wauwia Jesús kꞌöpiju hapꞌöbaadëwia chadcha waujierram.
Maimua ya tꞌum wau haaipa sĩsiewai chi Lázaro hʌ̃pꞌʌi Martaau chi nemek tꞌöi jijig kꞌajim.
Maagwai maar tꞌach kꞌö nʌm haig hĩchab hich Lazarojã dʌ̈i tꞌach kꞌö sĩejim.
3 Mag nʌmta hich Lázaro hʌ̃pꞌʌi hãbakꞌai María jʌ̃gdee narrdo chaar dën nem parhẽpagkꞌam dʌ̈i dubchëjim.
Mag dubchëwia,
chigagjã higba,
hagua Jesús bʌ̈ sũgnaa deeu hich pörbʌ̈ʌupai jʌʌupʌ̈ijim.
Mag nem tꞌũpag sĩewai mag hirua Jesús bʌ̈ hagua sũgbaadee sĩi dijã hëntër tꞌʌ̃ap jöisijim.
4-5 Mag hoobaawai maar heem hãb maar kꞌapeer Judas Iscariote ha tꞌʌ̃ʌrjerrau magjim:
—Hëh,
jãg jʌ̃gdee trescientos denariom gaai përpʌ̈iju haai sĩerrta,
¿kꞌantꞌee sĩi jãg hãr choobaadëma,
hagua hapꞌʌʌm kꞌʌʌndamag nemdam haudeeju haai sĩerrtá?
hajim.
Hich mag Judaauta hewag pawiajã hich Jesús hoomapꞌa haajerr kꞌʌʌnag hi pʌr deeju hajiebma.
6 Pari Judaau mag hiekꞌatarr chan sĩi chadcha hapꞌʌʌm kꞌʌʌndam kꞌĩirjuwia kꞌaba,
nem jĩgmie harr haawaita mag hiekꞌa sĩejim.
Hichdëuta maach tꞌumaam kꞌʌʌn pꞌatkꞌon di wai nʌrraajerr haawai hõrau maachig deemam haukꞌërmamjã hichdëu jĩgkꞌam haig jĩgkꞌaajeejim.
7 Judaau mag hiekꞌabaawai Jesuu hirig,
—Hidëu hirig jʌ̃gdeeu mʌ bʌ̈ sũgpibá hajim.
Jã hi dën nau jöpcha mʌ meebaadeewai hagua mʌ kꞌa pꞌuraag sĩi hãkꞌa wai sĩerr kꞌabahab hajim hirig.
8 Magnaa,
Hapꞌʌʌm kꞌʌʌnan hich mag pãrau pãach hee hoo wai wënʌrraju;
pari mʌ chan hich mag pãar kꞌĩir chitabajugui hajim.
Judionaan chi pörnaanau Lázaro tꞌõoju kꞌĩirju narr
9 Mag Jesús Betania sĩeichëmjã chi judionaan Pascua dichaag bëetarr kꞌʌʌnau kꞌaug hatꞌaawai kꞌapan hi hoon bëejierram.
Pari mag bëe tꞌʌnʌm chan hi hoogpaijã kꞌaba,
hich Jesuu Lázaro pꞌiriu hauwia maach hich mʌg sim hoogpata bëe naajim.
10-11 Pari mag Jesuu hi hiiu hautarr gaaimua,
judionaan pöm tag hamach higar kꞌaba jũrr Jesuu jaau nʌrrʌmta hʌ̈kꞌa tꞌʌnʌisierr haawai,
chi pꞌadnaan pörnaanau jũrr hich Lazaropata dʌ̈i tꞌõopʌ̈ijugui hapꞌöbaadëjim.
Jesús Jerusalén pꞌöbör hee dubimatarr
12 Mag Jesús dʌ̈i maar Betania paaukꞌachëtarr noram Jerusalenmua hũrpꞌöbaadëjim haajem,
hi barju.
Maagwai ya hõor pöoma Jerusalén pꞌöbör hee tꞌʌnaajim haajem,
mag pꞌiesta hatꞌee wëttarr kꞌʌʌn.
13 Mag hũrpꞌöbaadeewai hõrau sotꞌark piujöm tꞌʌrrpꞌënaa hag jua panhapꞌa hi kꞌĩirpꞌee bëejierram.
Maimua hich dʌ̈icha hoobaicheewai serereukꞌamua honegau,
“Hʌ̈ucha habarm Hẽwandam.
Hich mʌʌta pʌchdëu maar israelnaan hatꞌee pʌch jũrr pʌ̈ibarmʌu.
Hichta maar Reikꞌaju haawai pʌchdëuta hi hʌ̈u wai chitajugui” haajeejim jũrram kꞌʌʌnau.
14 Mag wëtumua ya hag nawe Hẽwandam hiek pꞌã sim gaai hich Jesús higwia jaau simjö,
burrodam hʌ̃r waaidʌwia warag hag gaaita mamua pꞌöbör hee hich mag dubjim.
Mag chi Hẽwandam hiek pꞌã sim gaai:
15 “Sionpien,
honee habat.
Pãadë hoobat:
har pãar Rey sĩi parhoobam kꞌʌʌnjö burrodam gaaita hurum” ha sim. (Zac 9:9)
16 Heeu hi mamag kꞌabaadeewai chan maach chi dʌ̈i wënʌrraajerr kꞌʌʌnau chan marau bʌ̃ʌrjã kꞌaugba naajim,
jãgwiata mamag kꞌajĩ.
Maimua ya nassi pawia hich Haai haar hʌ̃gtꞌar petarr kꞌurta marau kꞌapꞌʌ hapꞌöbaadëjim,
ya hag nawe hi jãgju Hẽwandam hiek pꞌã sĩsidʌm gaai jãg jaau sim haawai juaujö jãgtarr.
17-18 Mag hõor pöm Jesús kꞌĩirpꞌee hoon bëetarran,
hirua Lázaro chi meem ya jẽbdeg sĩerrta deeu pꞌiriu hautarr chi hootarr kꞌʌʌnau jajaaukꞌam hũrwia hi hoom kꞌõchgauta mag hi kꞌĩirpꞌee bëejierram.
19 Pari maagwain jũrr chi fariseonaanau hamach kꞌapeenagpaita,
—Keena,
pãrau hoo nʌm,
jãg sĩi hamag hiekꞌa nʌmuapai chan maadëu pöd maachig paa haubamgui haajeejim.
Magnaa,
Hoojurauma,
jãg tꞌumaam kꞌʌʌnta sĩi hi higar paaukꞌamamgui haajeejim.
Judionaan kꞌabam kꞌʌʌnau Jesús jʌraan bëetarr
20 Mag Pascua hee hõor pöm Jerusalén wëttarr kꞌʌʌn hee hĩchab judionaan kꞌabam kꞌʌʌnjã tꞌʌnaajim,
Haai hi jëwaan bëetarr kꞌʌʌn.
21 Makꞌʌʌnau Felipe haig bëewia hirigta,
—Kakë,
marau Jesús dʌ̈i hiyʌ̈ʌ ham kꞌõsi nʌmgui haichëjierram.
Mag Felipeegta jëeuchëtarran hamachjö judionaan kꞌabam hee bãautarr haawai hajim,
hamach kõit Jesuug hiekꞌamkꞌĩir.
Chi Felipe pꞌöbördam Betsaida hanʌm heem hajim.
22 Magbaawai Felipeeu jũrr hagjö maar kꞌapeer hãb Andrés hanʌmʌg jaauwia hamach numiim kꞌʌʌnau jũrr hich Jesús haarcha jawaan wëtjim.
23 Mag wëtwia judionaan kꞌabam kꞌʌʌnau hich jʌr wënʌrrʌm ha jaaubaicheewai hamjã peerdʌ hawaag hʌdʌraa hich tꞌõopiju jaaubaadëmua magjim:
—Ya hĩsta chadcha mʌch chi Hemkꞌooi Hiewaa chikꞌamnau tꞌõoju gayaa pamamgui hajim,
mag hamau mʌ tꞌõobarmua mʌchta Hẽwandamau tꞌumaam kꞌʌʌn kꞌãaijã hʌ̃rpai hapieg.
24 ¿Pãrau hooba haajẽ hajim,
nemjĩir dau hĩiu hawaagjã jãga haajẽ?
Jẽb hee jĩirbam chan maan hich mag sĩsim,
bʌ̃ʌrjã hĩiuba.
Magarrau jĩir sĩuwia höbër sĩsiewain chadau chëbaadëmua hich jĩirtarr kꞌãaijã hʌ̃r haaujem.
Hich hagjöta mʌjã meeju haai chirabahab hajim,
mag mʌch meebarm gaaimua hõor pöm peerdʌ hawaag.
25 Hich hagjö kꞌapꞌʌ habat hajim:
Har mʌig heegar haawai mʌ gaaimua bʌ̃ʌrjã hich chig hapimapꞌa sim chan meewaijã hʌ̃gtꞌar höbërbam.
Pari mʌ gaaimuata hich dau hapꞌʌʌ hajujã kꞌĩirjuba mʌ hiek hʌ̈kꞌa nʌrrʌmʌn chadau meewiajã hʌ̃gtꞌarchata höbërwia mʌg hatagjã hich mag hiiu sĩerrajugui hajim.
26 Maimua hĩchab chi chadcha mʌ chogkꞌanaa mʌ dʌ̈i nʌrram kꞌõsi simʌn,
hichdëu kꞌõchagpierr nem wauba,
mʌchdëu nem waupim kꞌõsimpaita wau nʌrraju haai sim.
Mag hamʌn magan ham wënʌrrʌmpierr mʌchjã ham dʌ̈i chitajugui hajim.
Hãbmua magta mʌ chogkꞌa nem wau nʌrrʌmʌn,
mʌ Hayaujã hich kꞌĩircha hi tꞌö hiekꞌajugui hajim.
Judionaanau hich tꞌõoju Jesuu jaautarr
27 Maimua mag jaaumamua hĩchab, ’
Hĩs chadcha tꞌumaa kꞌĩirjuwia mʌ hökꞌĩirjug pöoma chirʌmgui hajim,
chikꞌamnau mʌch tꞌõoju dakkꞌa pamaawai.
Mag chirab mamʌ ham jua hee tꞌõmaaugaujã mua mʌch Hayag,
“Tata,
mʌ peerdʌ hatꞌájã” habamgui hajim,
warrjã mag hatꞌeeta mʌ bëetarr haawai.
28 Maimua sĩi hich Hayag,
—Tata,
muan mʌch gaaimuata sĩi tꞌumaam kꞌʌʌnaujã pʌrʌgta hãba hee hapim kꞌõsi chirʌmgui hajim.
Pari hirua magbaawai hʌ̃gtꞌarmuata woun hiekjö,
—Ya pʌ gaaimua hõrau mʌrʌg hee habarm;
pari hichiita warag mʌchig hee hapijugui hajim.
29 Pari hedjã heemua Hẽwandamauta woun hiekjö hirig magbarm hũrbaawai haig hõor narr kꞌʌʌnau sĩi pagtꞌʌmpii naajim.
Maagwai hãaur kꞌʌʌnau jũrr,
—Hẽwandam chogauta hʌ̃gtꞌarmua hirig hiekꞌa sim kꞌabahab haajeejim.
30 Pari hamau mag nʌm hee,
hich Jesuu tꞌumaam kꞌʌʌnag hiekꞌamamua magjim:
—Mʌg pãrau woun hiekjö hũrbarm chan sĩi mʌchigpai hich hiek hũrmkꞌĩir kꞌabamgui hajim.
Jãan jãg hich hiek hũrpitarr gaaimua hichdëu mʌ hiek hʌ̈kꞌa sim pãrag kꞌap hamkꞌĩirta pãrag jãg hiekꞌajimgui hajim.
31 Ya hĩsta chikꞌamnau mʌ tꞌõoju gayaa pamam.
Mag mʌ hisegwi mʌ tꞌõobarm gaaimuata kꞌaigbam kꞌʌʌn tꞌumaam kꞌʌʌn dʌ̈i Hẽwandamau hichdëu kꞌap hajugui hajim.
Mag hõor kõit mʌ tꞌõobarm gaaimuata hĩchab mepeer mʌg durr gaai hichta chi pörkꞌa sĩerrʌmjã Hẽwandamau pödpʌ̈im hiek pödpʌ̈ijugui hajim.
32 Pari hĩchab mag hʌ̃gtꞌaa hõor kꞌapanag dakꞌĩir mʌ jiirjop sĩuwia tꞌõobarmuata mʌch hiek hʌ̈kꞌamam kꞌʌʌnan mua tꞌumaa mʌchig paa haumajugui hajim.
33 Jesuu mag hiekꞌamarran mag dau hapꞌʌʌ pakuls gaai hich tꞌõju jaau sim hajim.
34 Mamʌ hirua mag hiekꞌabarm hũrwia hõrau hirig,
—Hẽwandam hiek pꞌã sim gaaimua marau kꞌapꞌʌ nʌmgui hajierram,
hich Hẽwandamaucha pʌ̈ibarm chan meeba hich mag sĩerraju ha sim.
Pari mag simta,
pʌ hiek mag pʌʌta hich Hemkꞌooi Hiewaa hanʌmta,
¿jãga mag Hemkꞌooi Hiewaata hʌ̃gtꞌaa pakuls gaai tꞌõbarju?
Magan,
¿ma kꞌanim Hemkꞌooi Hiewaa hagá?
hajierram hirig.
35 Magbaawai Jesuu hamag ejemplo jaaumamua warag hichta Hemkꞌooi Hiewaa hich Hẽwandamau pʌ̈itarr kꞌap hamkꞌĩir magjim:
—Hĩsweran pãrau hagtꞌa hõtdau paa dʌnʌmjö mʌ hoo wai nʌmgui hajim.
Pari nau jöpcha ya tag pãar kꞌĩir mʌ chitabaju.
Magua hagtꞌa mʌ hiek hũr nʌwe hʌ̈kꞌabat hajim,
kꞌĩirjug kꞌaigbamta pãach gaai hʌ̃rpam hugua.
¿Pãrau hooba haajẽ kꞌĩchag hee wëtum kꞌʌʌn?
Hamau hamach wënʌrrʌmjã kꞌaugba haajem.
Chi mʌ hiek hʌ̈kꞌaba nʌm kꞌʌʌnjã hich hagjöta tꞌʌnʌmgui hajim,
hamach hokꞌoo nʌmjã kꞌaugba.
36 Magnaa hichdëupai hich higwia,
Mag hõtdaujö sim hagtꞌa pãach hee wai nʌwe hʌ̈kꞌabat hajim,
hich mag mʌ dʌ̈i hararag hee wënʌrraag.
Mag hiekꞌa sĩewia hõor heemua higbaadeeu hi sĩeimamjã tag hõrau kꞌaugba,
hãba maach happaita hi dʌ̈i naaimajim.
Jãgwi judionaanau Jesús hiek hʌ̈kꞌamapꞌa naajĩ
37 Parii Jesuu maach meeun judionaan kꞌapan tꞌʌnʌm dakꞌĩir nem kꞌĩir pogkꞌe waumamua hich jua hoopipi haajerrjã wajappai hi hiek hʌ̈kꞌaba haajeejim.
38 Pari mag hamau hʌ̈kꞌamapꞌa narran,
hich Hẽwandam hi jaaumie Isaías kꞌararrau pꞌã pʌarr heyaa höbërmkꞌĩir hajim.
Hirua pꞌã pʌarr mʌg hajim:
“Señor,
parii pʌ hiek jaau nʌmjã hõrau hʌ̈kꞌamapꞌa hajugui” hajim.
“Hamau kꞌaug haubajugui” hajim,
“mag nem wau nʌm gaaimua puata pʌch jua tꞌeeg hoopi sim.” (Is 53:1)
39 Magta chadcha hʌ̈kꞌaba naajim.
Hamau mag hʌ̈kꞌabaju higwia hich Isaiaaupai hĩchab,
40 “Hẽwandamau ham dau kꞌĩpinaa kach tꞌeegjã hapiju” ha pꞌãjim,
“hoo nʌmjö nʌmta hoobamjö hamkꞌĩir,
maimua hũr nʌmjö nʌmta hũrbamjö hamkꞌĩir.
Magba hakꞌiin hamau hamachdëu hoonaa hũr nʌmjã kꞌapꞌʌ haawai,
hamach kꞌaibag hãsie hewag kꞌĩirjuwia Hẽwandamag hamach peerdʌ haupiju” ha pꞌãjim Isaiaau hich Hẽwandamaucha hichig jaaumatarr.
(Is 6:10)
Pari Hẽwandamau judionaan mag tꞌãar tꞌeeg hapitarran, año kꞌapan par hich hiek hũrpitarrjã hʌ̈kꞌamapꞌa harr haawaita magpijim.
41 Isaiaau hag nawe hichdëu hootarrjö magta pꞌã pʌajim,
ya Cristo mʌig heegar maach hich mʌg sĩeicheewaijã hõrau hi dau hapꞌʌʌ wauwia tꞌõoju kꞌapꞌʌ sĩerr haawai.
Pari magʌm hãba,
Hẽwandamau hichta tꞌumaam kꞌʌʌn kꞌãaijã hʌ̃rpai hapijujã kꞌapꞌʌ sĩejim.
42 Mag judionaan tꞌumaam kꞌʌʌnau chan Jesús hiek hʌ̈kꞌabajierrab mamʌ,
hãaur kꞌʌʌnaun hʌ̈u hi hiek hʌ̈kꞌajierram;
chi hʌ̈kꞌa narr kꞌʌʌn hee chi tꞌierrnaanpa tꞌʌnaajim.
Pari mag hʌ̈kꞌa nʌmta chi fariseonaanau,
tag hamach culto hee dubpimaaugau hamach jʌr wërppʌ̈iju högkꞌawia,
hamach kꞌaugpiba haajeejim.
43 Maagjeejieb mamʌ hamachdëu mag hʌ̈kꞌa nʌm hanʌmjã tagam kꞌʌʌnagjã kꞌaugpimapꞌa narran,
Hẽwandamau kꞌõsimjö haju kꞌãyau,
sĩi mʌg dich kꞌapeen hãba tꞌʌnʌm kꞌʌʌnagta hamach hëugar kꞌaigba hiekꞌapimaaugau hajim.
Hamachdëu hisegtarr hiek higwiapai Hẽwandamau deeu ham kꞌĩir pꞌʌʌrju
44 Biek hãb hijẽjẽbkꞌamua judionaan hich hiek hũr narr kꞌʌʌnag Jesuu tꞌet magjim:
—Chi mʌ hiek hʌ̈kꞌa simuan mʌ hiek happai hʌ̈kꞌaba hĩchab mʌ Haai hiekpata hʌ̈kꞌa simgui hajim,
hich hiek jaaupitarrta mua jaau chitaawai.
45 Maagwai mʌ hoobarmuan hĩchab hich chi mʌ pʌ̈itarrchata ya hoobarmjö simgui hajim,
maar hich hãba naawai.
46 Mʌʌta mʌg durr gaai tꞌum kꞌĩchag heemjö jooba nʌm kꞌʌʌn hatꞌee hõtdaujö bëejimgui hajim,
maagwai chi mʌ hiekta hʌ̈kꞌa nʌm kꞌʌʌn chan sĩi tag kꞌĩchag hee hokꞌoo wënʌrrʌmjö kꞌaba hararag heeta wënʌrramkꞌĩir.
47 Pari har mʌ hiek hũr nʌmjã mʌ hipierraa haba nʌm kꞌʌʌn chan,
mʌ mag warrjã mʌg durr kꞌaibag wawaagta bëeba harr haawai,
mua kꞌabam hajim ham kꞌaibag waupi jaauju.
Mʌʌn sĩi hõor peerdʌ hawaagta bëejimgui hajim.
48 Pari mag chi mʌ hisegnaa mua nem jaau chirʌm hipierraajã kꞌaba nʌm kꞌʌʌnan,
sĩi hamachdëupaita wir haig hamach kꞌaibag waupi jaaubarm,
hamachdëu hisegtarr hiekꞌaupaita Hẽwandamau hõor hi hagkꞌam hedjã deeu ham kꞌĩir pꞌʌʌrju haawai.
49 Chi mʌ hiek hiseg nʌm kꞌʌʌnaun kꞌapꞌʌ haju haai nʌmgui hajim,
sĩi mʌch kꞌĩrauta mʌch hiekꞌam haig hiekꞌaba chitʌm.
Mʌ Hayauta mʌ pʌ̈itarr haawai,
hichdëuta mua hiekꞌamajujã jajawag maawai,
hich hagpierrpaita jaau chitʌmgui hajim.
50 Mua mʌchdëujã kꞌapꞌʌ chirʌmgui hajim,
chi mʌ Hayau nem jaaupʌ̈i sim hipierraa nʌm kꞌʌʌnan hʌ̃gtꞌar höbërwiajã hich mag hi dʌ̈i hiiu wënʌrraju.
Magua,
mua nem jaau chitʌmʌn,
mʌch Hayau mʌchig jaaupi jaautarrjöta jaau chitʌmgui hajim.
